Kādam jābūt dziļumam dzeramā ūdens akas (dziļurbuma) ierīkošanai?

No šī raksta jūs uzzināsiet:

• kādi ir pazemes ūdeņu veidi;

• kādi ir dzeramā ūdens dziļurbumu veidi;

• kā noskaidrot ūdensnesošā slāņa dziļumu;

• kāds dziļurbuma dziļums ir optimāls.

Lielākajai daļai privātmāju nav iespējas pieslēgties centralizētajai ūdensapgādei. Tāpēc māju īpašnieki savos īpašumos ierīko autonomu ūdensapgādi. Šajā rakstā pievērsīsimies tieši dziļurbumiem.

Pašiem ierīkot dziļurbumu nav iespējams — to veic specializēta urbšanas tehnika pieredzējušu urbšanas speciālistu uzraudzībā. Taču teorētiski sagatavoties ūdens avota izbūvei vienmēr ir lietderīgi. Šajā rakstā uzzināsiet, kādi ir dzeramā ūdens dziļurbumu veidi un kādos gadījumos par patērēto ūdeni nav jāmaksā pēc skaitītāja.

dziļurbuma ierīkošana

Pazemes ūdeņu veidi

Pastāv vairāki pazemes ūdeņu veidi. Galvenās atšķirības starp tiem ir ūdens sastāvs un ieguļas dziļums.

Virszemes ūdeņi (ugšējie gruntsūdeņi)

Veidojas no sniega kušanas ūdeņiem un atmosfēras nokrišņiem. Atrodas līdz aptuveni 10 m dziļumā. Augstā piesārņojuma un mikroorganismu satura dēļ nav piemēroti dzeršanai; tiek izmantoti laistīšanai un saimnieciskām vajadzībām.

Gruntsūdeņi

Atrodas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā slāņa, parasti 10–20 m dziļumā. Gruntsūdeņi veidojas no nokrišņiem, kušanas ūdeņiem un ūdenstilpju infiltrācijas. Dzeršanai un ēdiena gatavošanai parasti nav piemēroti; tiek izmantoti laistīšanai un tehniskām vajadzībām.

Starpslāņu ūdeņi (dziļie pazemes ūdeņi)

Atrodas smilšainā ūdensnesošā slānī starp diviem ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem, parasti 20–100 m dziļumā. Šie ūdeņi veidojušies simtiem un pat tūkstošiem gadu, tāpēc nav pakļauti mūsdienu virszemes piesārņojumam (pesticīdiem, ķīmiskām vielām, rūpnieciskajiem atkritumiem u. c.).

Artēziskie ūdeņi

Atrodas 100–300 m dziļumā. Tāpat kā dziļie pazemes ūdeņi, tie atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem, taču tiem raksturīgs spiediens ūdensnesošajā slānī.

No veselības viedokļa visdrošākie ir starpslāņu un artēziskie ūdeņi. Tos iegūst ar dziļurbumu palīdzību, kuri atšķiras pēc vairākiem tehniskiem parametriem.

Ūdensnesošo slāņu ieguļas dziļumi

Dzeramā ūdens dziļurbumu veidi

Pastāv divi galvenie dziļurbumu veidi:

• smilšu (filtra) dziļurbums;

• artēziskais dziļurbums.

Abesīnijas tipa akas (adatu akas jeb spices) šajā rakstā neaplūkosim, jo tās parasti izmanto laistīšanai, un to ūdens ražība nav pietiekama pilnvērtīgai mājas ūdensapgādei.

Smilšu dziļurbums

Rīgas reģionā smilšainais ūdensnesošais slānis parasti atrodas 20–40 m dziļumā. Labs smilšu dziļurbuma ražīgums ir ap 2–3 m³ ūdens stundā. Šāds risinājums ir piemērots lietošanai visu gadu, taču ar zināmiem ierobežojumiem — karstuma vai sala laikā ūdens daudzums var samazināties. Ūdens apjoms var samazināties arī tad, ja kaimiņi tuvumā ierīko savus dziļurbumus.

Smilšu dziļurbuma konstrukcija

Ūdens kvalitāte parasti ir pietiekami laba, taču var nedaudz mainīties virszemes slāņu piemaisījumu ietekmē.

Artēziskais dziļurbums (artēziskā aka)

Artēziskajam dziļurbuma ir lielāka ražība — līdz 5 m³ stundā. Latvijā šādi dziļurbumi parasti tiek ierīkoti 40–100 m dziļumā, bet atsevišķos reģionos dzeramais ūdens tiek iegūts arī 100–150 m dziļumā. Maksimālais urbšanas dziļums valstī var sasniegt pat 250 m.

Artēziskā dziļurbuma konstrukcija

Artēziskā akair piemērota pastāvīgai ūdensapgādei lielai ģimenei visa gada garumā. Tai neietekmē ne sals, ne karstums, ne kaimiņu vēlme ierīkot savu ūdens avotu. Lielā dziļuma dēļ ūdens ir labi pasargāts no ārējā piesārņojuma, taču tajā var būt paaugstināts minerālvielu un dzelzs saturs. Šo problēmu risina, uzstādot ūdens attīrīšanas sistēmu.

Kā noskaidrot ūdensnesošā slāņa dziļumu?

Ar precizitāti līdz vienam metram to noteikt nav iespējams. Tomēr pastāv vairāki netieši veidi, kā noskaidrot iespējamo ūdens ieguļas dziļumu:

1. Aptaujāt kaimiņus. Ja apkārtējos īpašumos jau ir dziļurbumi, var aptuveni noteikt vidējo dziļumu. Jāņem vērā, ka ūdensnesošie slāņi nekad nav pilnīgi horizontāli.

2. Iepazīties ar inženierģeoloģisko izpēti.

   Dažkārt šāda informācija ir pieejama pašvaldībā vai zemesgabala dokumentācijā.

3. Vērsties pie mūsu profesionālas urbšanas kompānijas.

   Mūsu speciālisti, kas Latvijā veic urbšanas darbus vairāk nekā 20 gadus, pārzina ūdensnesošo slāņu dziļumu dažādos reģionos.

Kāds dziļurbuma dziļums ir optimāls?

Optimālais dziļurbuma veids ir atkarīgs tikai no jūsu vajadzībām un budžeta.

Ja nepieciešams ekonomisks, bet funkcionāls risinājums, piemērots būs smilšu dziļurbums. Šajā gadījumā ūdeni parasti nav ieteicams lietot uzreiz bez filtrācijas, tāpēc jau sākotnēji jāplāno ūdens attīrīšanas sistēma. Šo variantu biežāk izvēlas īpašumi ar sezonālu vai neregulāru dzīvošanu, jo ūdens smilšu slānī var izsīkt.

Ja plānojat dzīvot mājā pastāvīgi un nevēlaties problēmas ar ūdens pieejamību, optimāla izvēle ir artēziskais dziļurbums (artēziskā aka). Šāds ūdens avots kalpo vairāk nekā 50 gadus, ūdens daudzums nemainās atkarībā no sezonas, un par ūdens trūkumu nav jāuztraucas.

Jāņem vērā arī trūkumi — artēziskais slānis atrodas dziļāk, tāpēc urbšanas izmaksas ir augstākas. Otrs aspekts ir ūdens ķīmiskais sastāvs: pēc urbšanas nepieciešams veikt ūdens analīzi un piemeklēt piemērotu ūdens attīrīšanas sistēmu.

---

Plānojat dziļurbuma ierīkošanu vai nepieciešama palīdzība ar esošo urbumu? Mēs palīdzēsim izvērtēt situāciju un ieteiksim piemērotāko risinājumu jūsu īpašumam.

📞 Zvaniet: +371 26690007 ✔ Bezmaksas konsultācija ✔ Bezmaksas objekta apskate ✔ Vairāk nekā 10 gadu pieredze dziļurbumu ierīkošanā Latvijā